Mutes un nagu sērga

Mutes un nagu sērga (MNS) ir akūta un ļoti lipīga pārnadžu (mājlopu - liellopu, aitu, kazu, cūku, un savvaļas dzīvnieku - briežu un citu pārnadžu) infekcijas slimība, kurai ir raksturīgs drudzis un čūlains iekaisums uz mēles, mutes dobuma gļotādā, kāju daļā ap nagu un nagu starpā, un tesmeņa ādā.

MNS ir t.s. pārrobežu dzīvnieku infekcijas slimība, kas var ātri un plaši izplatīties, nopietni ietekmējot lopkopības nozari un traucējot reģionālo un starptautisko tirdzniecību ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, tādējādi radot lielus ekonomiskos zaudējumus.

Ierosinātājs

MNS izraisa Picornaviridae dzimtas aftovīrusu ģints rinovīruss, kuram ir septiņi serotipi (A, O, C, SAT1, SAT2, SAT3 un Asia1), kas ir endēmiski dažādās pasaules valstīs.  MNS slimības novēršana balstās uz agrīnas atklāšanas un paziņošanas principu. Tas nozīmē, ka par aizdomām ir jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), kas veiks nepieciešamos pasākumus slimības diagnozes apstiprināšanai vai izslēgšanai.

MNS vīrusu izplata inficētie dzīvnieki slimības inkubācijas periodā un klīniski slimie dzīvnieki (arī vīrusa nēsātāji), kas MNS vīrusu no organisma izdala ar:

• izelpoto gaisu,
• siekalām, pienu, urīnu, fekālijām un spermu,
• šķidrumu no pūslīšiem (aftām),
• amnija šķidrumu un abortēto augli aitām (līdz 4 dienām pirms klīniskām pazīmēm).

Maksimālā vīrusa produkcija parasti notiek laikā, kad pūslīši plīst un parādās lielākā daļa klīnisko pazīmju.

MNS vīrusu var izplatīt arī ar gaļu un blakusproduktiem, kuru pH ir virs 6,0.

Slimības ierosinātāju var pārnest un izplatīt:

• atveseļojušies, vakcinēti un slimi, dzīvnieki, kuriem MNS vīruss saglabājas rīkles galā (oropharinyngs) vairāk nekā 28 dienas.
• dzīvnieku kopēji, kā arī
• dzīvnieku izcelsmes produkti (gaļa, piens), barība, inventārs, transporta līdzekļi.

MNS vīrusa pārnesi sekmē:

1. Tiešs kontakts starp inficētiem un uzņēmīgiem dzīvniekiem (ieelpojot);
2. Tiešs kontakts ar kontaminētām  personāla rokām, apaviem, apģērbu, aprīkojumu, arī transportlīdzekļiem;
3. Neapstrādātas (neizkarsētas), varbūtēji kontaminētas, cilvēku pārtikas izbarošana - galvenokārt cūkām;
4. Kontaminēta piena izbarošana jaundzīvniekiem;
5. Mākslīgā apsēklošana ar kontaminētu spermu;
6. MNS vīrusa izplatīšanās pa gaisu lielos attālumos, atkarībā no klimata, līdz 60 km tālu virs zemes un 300 km virs ūdens virsmas.

Ir pētījumi, kas pierāda, ka cilvēku augšējos elpceļos MNS vīruss var saglabāties 24–48 stundas, tādēļ ir aicinājums personālam ievērot 3–5 dienu karantīnu, kā arī veikt rūpīgu personīgo higiēnu.  

Vīrusa izturība

• Temperatūras ietekmē:

Vīruss saglabā savu dzīvotspēju aukstumā un sasaldējot. Tas pakāpeniski zaudē savu aktivitāti temperatūrā virs 50°C, piemēram vārot gaļu līdz 70°C temperatūrai, tas inaktivējas 30 min laikā;

• Vide (pH):

MNS vīrusu ātri inaktivē pH <6.0 vai >9.0

• Dezinfekcijas līdzekļi, kuru sastāvā ir sekojošas aktīvās vielas, efektīvi iznīcina vīrusu:
  • 2% nātrija hidroksīds;
  • 4% nātrija karbonāts;
  • 0.2% citronskābes šķīdums;
  • 2% etiķskābes šķīdums;
  • Formaldehīda šķīdums.

! MNS vīruss ir izturīgs pret jodoforiem, četrvērtīgiem amonija savienojumiem un fenolu, īpaši organisko vielu klātbūtnē.

• Dzīvotspēja:
  • Muskauļaudos (gaļā) iet bojā pie pH <6 (kas ir normāla pH pie līķa sastinguma), taču tas saglabā savu aktivitāti citos audos, kam līķī paliek neitrāla pH - limfmezglos, kaulu smadzenēs un pēc sasaldēšanas - var saglabāties vairākus mēnešus;
  • Sasaldētā spermā MNS vīruss var saglabāt savu dzīvotspēju vairāk kā 1 mēnesi;
  • Pienā un piena produktos MNS vīruss var saglabāties pēc viena pasterizācijas cikla (72°C), bet tas tiek inaktivēts, pasterizējot īpaši augstā/ultra temperatūrā;

Liela ietekme uz vīrusa izturību ir apkārtējās vides temperatūras izmaiņām un vides pH – vīrusa izturība ir lielāka sārmainākā vidē (pH 6.7-9) un pie zemākas temperatūras.

• Inficētspēja:
  • Vīruss saglabā savu virulenci (inficētspēju) izžūstot un var noturēties infekciozs dienām līdz nedēļām ilgi organiskās vielās, mitrā un vēsā temperatūrā;
  • Sausās fekālijās līdz 2 nedēļām ilgi, vircā līdz 6 mēnešiem, urīnā – līdz 1 mēnesim;
  • Kontaminētā lopbarībā vīruss var saglabāties līdz 1 mēnesim, atkarībā no temperatūras un pH;
  • Augsnē (tās virspusē) – rudenī vīruss saglabājas līdz 1 mēnesim, vasarā mazāk kā 3 dienas.

Patoģenēze

Saskaņā ar WOAH MNS inkubācijas periods ir 14 dienas, taču praktiski lielākā daļa klīnisko pazīmju parādās 2–8 dienu laikā pēc inficēšanās.

MNS klīniskās pazīmes variē - no vieglām vai nepamanāmām, līdz smagām, kur klīnisko pazīmju smagums variē atkarībā no vīrusa serotipa, uzņemtā vīrusa apjoma, dzīvnieka vecuma un šķirnes un dzīvnieka individuālās imunitātes. Dzīvnieku saslimstības līmenis ir augsts - tuvu 100% no visiem inficētajiem, bet dzīvnieku nāves gadījumi ir sastopami reti (mirstība 1–5% no saslimušajiem), izņemot jaundzīvniekus (mirstība ap 20%), kuri var nomirt no miokardīta vai bada. Lielākā daļa pieaugušo dzīvnieku atveseļojas 2–3 nedēļu laikā.

Klīniskās pazīmes

Raksturīgākās MNS saslimšanas pazīmes LIELLOPIEM:

1. Parasti vissmagākās klīniskās pazīmes novēro augsti produktīvajām piena šķirnes govīm;
2. Slimības sākuma stadijā: atteikšanās no barības uzņemšanas līdz anoreksijai, pasliktinās vispārējais veselības stāvoklis, drudzis, samazinās produktivitāte uz 2-3 dienām;
3. Pēc 2-3 dienām novēro “čāpstināšanas” kustības, lūpu plakšķināšanu, zobu griešanu, siekalošanos, klibumu, spērienus ar kājām – to visu izraisa pūslīšu (aftu) veidošanās uz ādas - tesmeņa, ap un starp nagiem, uz kājām kronīša kaula apvidū, un gļotādām – mutē, degunā, uz vaiga;
4. Apmēram pēc 24 stundām novēro šo pūslīšu plīšanu, atklājot plašas erozijas (čūlas);
5. Atveseļošanās parasti notiek 8–15 dienu laikā;
6. Dzīvniekiem atlabstot, var novērot komplikācijas: erozijas uz mēles, sekundārās infekcijas pievienošanās, naga deformācija, mastītu un izmainītu (samazinātu) izslaukumu, miokardītu, neauglību, abortus un svara zudumu;

Raksturīgākās MNS saslimšanas pazīmes AITĀM UN KAZĀM:

1. Ievērojams inficēto dzīvnieku skaits slimo asimptomātiski (bez izteiktām klīniskajām pazīmēm);
2. Ja pazīmes ir redzamas, tad tas, ko novēro ir - drudzis un klibums;
3. Pūslīši veidojas uz kājām kronīša kaula apvidū, starp nagiem. Pūslīšiem plīstot, bieži novēro  strutainu iekaisumu, ko var sajaukt ar citu infekciju;
4. Mutes dobuma bojājumi bieži nav pamanāmi, un pēc pūslīšu plīšanas veidojas seklas čūlas;
5. Slaucāmām aitām un kazām ir raksturīgs izteikts izslaukuma samazinājums;
6. Atsevišķos gadījumos novēro grūsno dzīvnieku abortus;
7. Jēru un kazlēnu nāve var noritēt bez klīniskām pazīmēm.

Raksturīgākās saslimšanas pazīmes CŪKĀM:

1. Drudzis;
2. Klibums, ko izraisa pūslīšu veidošanās uz kājām kronīša kaula apvidū un nagu starpā. Slimībai progresējot, dzīvnieki neliek kāju pie zemes un var novērot naga atdalīšanos;
3. Pūslīši veidojas mutē uz mēles, vaigiem, smaganām, cietajām un mīkstajām aukslējām, uz deguna lūpu spoguļa;
4. Sivēniem (līdz 14 nedēļu vecumam) var novērot pēkšņu nāvi no sirds mazspējas. Sivēni, kas jaunāki par 8 nedēļām, ir īpaši uzņēmīgi pret MNS.

Diferenciāldiagnostika

MNS ir jāatšķir un jādiferencē no slimībām ar ļoti līdzīgu klīnisko ainu:

1. vezikulārā stomatīta;
2. cūku vezikulārās slimības;
3. (cūku) vezikulārās ekzantēmas;
4. govju mēra,
5. virusālās diarejas,
6. infekciozā rinotraheīta – pustulozā vulvovaginīta,
7. infekciozā katarālā drudža,
8. epizotiskās hemorāģiskās slimības, kā arī no
9. neinfekciozām saslimšanām – traumām, ķīmiskiem un fizikāliem apdegumiem.

Diagnostika

MNS diagnozi uzstāda, pamatojoties uz laboratorisko izmeklējumu rezultātiem, kas ņemti no klīniski aizdomīgiem dzīvniekiem vai atlasītiem pataloganatomisko izmeklējumu paraugiem.

Apkarošana

MNS ir A kategorijas slimība, kas nozīmē, ka tā normāli nav sastopama Eiropas Savienībā un konstatēšanas gadījumā jāveic nekavējoša slimības apkarošana. MNS ir valsts uzraudzībā esoša slimība , tādējādi slimības kontroles pasākumus īstenos PVD sadarbībā ar praktizējošiem veterinārārstiem un uzņēmīgo dzīvnieki īpašniekiem (turētajiem).Slimībai nav specifiskas ārstēšanas. Slimības uzliesmojuma gadījumā visi skartā ganāmpulka dzīvnieki ir jānogalina un jāiznīcina, lai novērstu MNS tālāku izplatīšanos. Ap katru slimības skarto novietni PVD noteikts 3km aizsardzības un 10 km uzraudzības zonu, tajās ieviešot slimības izplatību ierobežojošus pasākumus.

Slimības apkarošanas nolūkā var tikt pieņemts lēmums par uzņēmīgo dzīvnieku ārkārtas vakcināciju, kuras mērķis ir ierobežot vīrusa koncentrāciju dzīvniekos un attiecīgi vidē. Šāda vakcinācija ļautu iegūt papildu laiku slimības apkarošanas pasākumu īstenošanai. Visi vakcinētie dzīvnieki tāpat būtu jānogalina.  Uzņēmīgo sugu dzīvnieku ārkārtas vakcinācija slimības skartā valstī tiek realizēta ar kompetentās iestādes (Latvijā - PVD) lēmumu. Vakcīnu iegādi un vakcināciju organizētu PVD.

Profilaktiska vakcinācija pret MNS ir aizliegta! 

Biodrošība

Ieteicamie biodrošības pasākumi dzīvnieku novietnēs mutes un nagu sērgas izplatīšanas ierobežošanai:

1. kontrolēt personu un dažādu transporta līdzekļu iekļūšanu/iebraukšanu novietnes teritorijā un dzīvnieku mītnēs. Nepieciešams ieviest sanitārās caurlaides gan personālam (t.sk.viesiem, lopu pircējiem, dažādiem tehniskajiem darbiniekiem u.c.), gan transportam. NB! Nepieļaujiet, ka jūsu dzīvniekiem pakaļ atbraucis iepriekš neiztīrīts un nedezinficēts dzīvnieku pārvadāšanas transports!
2. darba vides un aprīkojuma tīrība - uzturēt tīru darba vidi, apģērbu, apavus un aprīkojumu, jo ar piesārņotiem dubļiem, pakaišiem un kūtsmēsliem var sekmēt vīrusa pārnešanu no novietnes uz novietni vai starp dažādām dzīvnieku grupām novietnē;
3. atsevišķs darba apģērbs un apavi – darbā ar dzīvniekiem katrā novietnē valkāt tikai konkrētai novietnei paredzētu apģērbu un apavus vai aizsargapģērbu un aizsarg-apavus.
4. aprīkojuma un transporta dezinfekcija – nodrošināt mazgāšanu un dezinficēšanu gan aprīkojumam, gan transportam, pārvietojoties starp novietnēm, ienākot vai iebraucot dzīvnieku novietnē no citām teritorijām, kā arī nodrošināt novietnē strādājošo darbinieku regulāru roku mazgāšanu pēc saskares ar dzīvniekiem;
5. piekļuves ierobežošana – ierobežot cilvēku kustību dzīvnieku novietnēs, novēršot nepiederošu personu iekļūšanu;
6. dzīvnieku veselības uzraudzība – regulāri pārbaudīt dzīvnieku veselības stāvokli, lai pēc iespējas ātrāk identificētu slimības pazīmes;
7. dzīvnieku nodalīšana – iespēju robežās nodrošināt dažādu sugu dzīvnieku turēšanu atsevišķi;
8. dzīvnieku pārvietošanas ierobežošana – iespēju robežās samazināt dzīvnieku pārvietošanu gan starp novietnēm, gan starp saimniecības daļām vai korpusiem;
9. dezinfekcijas līdzekļu pieejamība – nodrošināt pie ieejas novietnē dezinfekcijas līdzekli, lai apmeklētāji varētu dezinficēt apavus pirms ieiešanas telpās un iziešanas no tām;
10. karantīnas prasību ievērošana – nodrošināt, ka darbinieki, kas bijuši saskarē ar citu novietņu dzīvniekiem, vismaz 48 stundas pēc tam nestrādā novietnē, kā arī nenonāk saskarē ar dzīvniekiem. Darbinieki, kuri bijuši valstīs, kurās izplatīta mutes un nagu sērga, vismaz 14 dienas pēc atgriešanās nestrādā novietnē ar dzīvniekiem.

MNS Latvijā

Pēdējais saslimšanas gadījums Latvijā konstatēts 1987.gadā.

Latvija ir atzīta par oficiāli brīvu valsti no MNS un Pasaules dzīvnieku veselības organizācija (WOAH) ir piešķīrusi statusu – oficiāli brīva valsts no mutes un nagu sērgas (bez vakcinācijas). 

MNS pasaulē

Slimība konstatēta gandrīz katrā pasaules kontinentā, un pašreiz tā ir bieži sastopama (endēmiska) daudzās Āfrikas valstīs, bet par izskaustu to uzskata Ziemeļamerikā un Rietumeiropā.  

Eiropai tuvākie saslimšanas gadījumi reģistrēti Turcijā (Tuvie Austrumi). WOAH aplēš, ka slimība cirkulē 77% pasaules mājlopu populācijas Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Āzijā, kā arī ierobežotā Dienvidamerikas apgabalā, un vērš uzmanību, ka valstis, kurās pašlaik nav mutes un nagu sērgas (bez vakcinācijas), joprojām pastāv slimības ievazāšanas risks.

Visas Eiropas Savienības dalībvalstis bija efektīvi apkarojušas MNS un tika atzītas par oficiāli brīvām valstīm no MNS, taču pēc apmēram 30 gadu perioda, 2025. gada 10. janvārī saslimšana konstatēta ūdens bifeļiem Brandenburgā, Vācijā.

Savukārt, 2025.gada 6.martā MNS uzliesmojums liellopu novietnē tika konstatēts Ungārijā un apmēram divas nedēļas vēlāk – 21.martā – MNS  trīs uzliesmojumi liellopu novietnēs konstatēti Slovākijā, tuvu Ungārijas teritorijas robežai.

Informāciju par šiem un turpmākiem MNS uzliesmojumiem ES dalībvalstīs hronoloģiski lūgums skatīt zemāk tabulā.

MNS uzliesmojumu hronoloģija ES valstīs 2025. gadā